# 60

Ar katru dienu saule pie horizonta aizvien vairāk tuvojas rietumiem. Patīkami. Arī gaiss iesilst, jaka paliek mājās uz pakaramā un kājas ved pastaigā. Brīvdiena, pilsēta mudž un cilvēki piepilda saules pielietās ielas. Ar smaidu sejā šodien soļoju tam visam pa vidu. Tam visam pa virsu vēl mūzika un saulaini ritmi.

Biju ceļā uz jūras krastu, bet mani pa ceļam apstādināja rosīgais Malmes skeitparks, kas bija pilns ar adrenalīna mīļotājiem. Starp skeiteriem bija gan meitenes, gan mazi džekiņi, kuri augumā varētu būt puse no manis. Foršākais bija ieraudzīt to, ka gar skeitparku ar fotoaparātiem rokās staigāja vecāki. Protams, man uzreiz atgādināja manas BMX gaitas un pieredzi, atceroties kā vecāki trases malā cītīgi noraudzījās katru treniņu. Nebiju gan to iepriekš redzējis skeitparkos. Varbūt tas tikai šeit tā īpaši, tomēr ir prieks, ka sports vieno gan ģimenes, gan pašus mazos censoņus. Džekiņi slīpēja rampas, līdzjutēji vēroja, citi vienkārši sēdēja malā un baudīja skaisto dienu.

‘

Grūti saprast tos cilvēkus, kuri nemitīgi gaužas par to, cik slikti ir te, cik labi ir tur un cik ļoti viss neiet, lai gan patiesībā esmu pārliecināts, ka viņi nemaz nav pacentušies atvērt acis, izlikt akcentus uz pozitīvo un novērtēt to, kas viņiem ir. Liekas, ka tur maisās tikai tādas šauras un aprobežotas domas. Nesaprotu cik ilgi tad tā var dzīvot. Pašiem taču tikai grūtāk, mūžīgi kultivējot vienu un to pašu negācijām pilno attieksmi. Saki, kurai ugunij vairāk malku piemetīsi, tā arī lielāka augs. Katru rītu pamostoties, Tev ir dota iespēja izvēlēties un piedzīvot tieši tādu dienu, kādu pats vēlēsies.

ERASMUSnieks

Hej! Tā te Malmē sasveicinās. Jap, esmu Zviedrijā. Nu jau kādu pusotru mēnesi dzīvoju šeit. Beidzot esmu nonācis tajā lomā, par kuru ir dzirdēts daudz un dažādi stāsti un leģendas – Erasmus apmaiņas students. Vēl Kultūras akadēmijas laikā mēģināju, bet nesanāca. Tad nu šobrīd kā apmaiņas students pārstāvu Aberistvitas –  savu ‘mājas’ – universitāti Velsā.

Liekas, ka jau mūžība pagājusi kopš esmu šeit. Kopumā šeit mitināšos līdz maija beigām. Malmē – Zviedrijas 3. lielākajā pilsētā. Droši vien nemelotu, ja teiktu, ka Zviedrijas visinternacionālākajā pilsētā, kurā mitinās cilvēki no vairāk kā 100 dažādām pasaules kultūrām. Tepat blakus arī Kopenhāgena, kuru var sasniegt šķērsojot Oresundas tiltu. Katrā ziņā, dzīve šeit ir krāsaina. Ja ir vēlme izbaudīt īstu zviedriskumu, tad droši vien ieteiktu doties kaut kur vairāk uz ziemieļiem.

Skandināvu mentalitāte, augstais dzīves līmenis un tās dārdzība, ar ko sastapos jau dzīvojot Norvēģijā, ir manāms arī šeit. Cilvēkiem patīk sevi pārlieku nenostrādināt un lielākā daļa veikalu un citu iestāžu ir slēgti svētdienās un veras ciet laicīgi arī sestdienās.

Diemžēl šo ‘vieglumu’ un nepiespiesto atmosfēru varu sastapt arī vienā no saviem studiju priekšmetiem, kur pasniedzēja ir kundzīte, kura jau drīz sasniegs savu pensijas vecumu. Pirmās pāris nedēļas lekcijas tika aizvadītas, runājot par lekciju grafiku, katram studentam sevi prezentējot un klausoties kā pasniedzēja rakstījusi savu diplomdarbu. Žēl, ka tā, jo to es šeit negaidīju. Tomēr uz priekšu jau kaut kā viss iet. Turpretī, prieks par otru priekšmetu (teātra), kur pasniedzējis ir jau daudzus gadus Zviedrijā dzīvojošs kanādietis, tāpēc arī pieeja mācību procesam ir cita. Ir konkrētas prasības, uzdevumi un mērķi, kas jāsasniedz. Ir daudz, ko darīt, tomēr tas viss ir interesanti un sagādā gandarījumu. Studējam mūsdienu lugas, piedalāmies teātra darbnīcās un praktiskajās nodarbībās un attīstām un studējam aktiermeistarību.

Ikdiena. Interesants ir fakts par ēku, kurā dzīvojam. No 9 stāviem, studenti apdzīvo 5 (5.-9.). Pirmajos stāvos var atrast, kafejnīcu, vidusskolu, kā arī vakcinācijas centru! Tā nu zviedri kompakti vienā ēkā apvienojuši vairākas lietas. Jāpiemin arī, ka šeit dzīvo tikai internacionālie un apmaiņas studenti. Zviedru studenti mitinās atsevišķā ēkā, kas ir tepat blakus. Kopumā ir ļoti forši, jo šis internacionālisms ikdienā ienes tādu dzīvīgumu. Katrā stāvā dzīvo apmēram 25 studenti. Katrs savā istabā, bet virtuvi visi dalām kopīgi. Tas ir forši, jo virtuvē vienmēr kādu satiec, kopā gatavo ēst vai vienkārši atpūties, runājoties un sēžot dīvāniņos. Tas nav forši, jo acīmredzot ir vairāki cilvēki, kuri pirmo reizi izbauda to, kā ir dzīvot patstāvīgi un par visu rūpēties pašam. Īsāk izsakoties, esam nonākuši līdz situācijai, kad virtuvē virs izlietnēm ir izliktas instrukcijas par to, kā jāmazgā trauki! Smieklīgi, bet tajā pašā laikā skumji. Fakts! Katrā ziņā, dzīve te ir interesanta visādā ziņā. Kopumā cilvēki ir forši un draudzīgi.

Ir apstaigāta Malme, ir pabūts Gēteborgā, ir pabūts Kopenhāgenā, bet vēl jau daudz kas ir priekšā.. Brauc ciemos un piedzīvosim kopā!

Šī lapa vairs nav pieejama.

P.s. Gan jau nojaušat, ka mūzika ieņem lielu lomu manā dzīvē un ikdienā. Klausos, radu, iedvesmojos. Izdomāju kāpēc gan nepadalīties tajā arī ar jums. Tad nu tagad šajā blogā varat atrast jaunu sadaļu ‘Iedvesmo’, kur dalīšos ar mūziku, kas mani iedvesmo, uzrunā, liek smaidīt un aizdomāties. Jaunas dziesmas ik pa laikam tiks pievienotas, tāpēc neaizmirsti un pa reizei ieskaties. Lai skan!

Drīz…

Tumšidomīgikrāsainais

Augšup!

Ar katru dienu atrodas aizvien jauni puzles gabaliņi, kas lēnām un jauki atrod savu vietu kopējā bildē, līdz ar to arī gala iznākums un mērķis sāk kļūt aizvien skaidrāks un saprotamāks. Esmu uz viļņa. Viens mirklis pēc otra. Vecai iedvesmai seko jauna. Turu prātu un rokas plaši atvērtas un uzņemu visu, kam pie manis jānonāk. Viens pakāpiens pēc otra un es dodos augšup! (:

Nedaudz par notiekošo.. Pagājušo sestdien notika Odina teātra dardnīca, ko vadīja 2 maģistra studentes, kuras pašas piedalījušās vasaras nometnē kopā ar pašu Odina teātra dibinātāju Eugenio Barba un vēl daudziem iedvesmojošiem teātra praktiķiem. Tad nu bija iespēja vienu dienu izbaudīt un ‘nogaršot’, kas tad tas ir par fruktiņu. Principā jau ļoti fizisks teātris un aktivitātes. Darbnīca ilga 7 stundas, kuru laikā tika iziets cauri dažādām treniņu metodēm, kustībām un fiziskām aktivitātēm. Ļoti grūti, nogurdinoši, brīžiem pat mokoši, tomēr ļoti enerģiski un iedvesmojoši. Apzināt savu ķermeni, katru tā muskuli un beigu beigās, uz ko tad tas ir spējīgs. Pavērt durvis un atklāt to milzīgo potenciālu, kas ir iekšā katrā no mums. Savā ziņā ļoti apgaismojoši. Bez lielām muskuļu sāpēm vēl visas nākamās dienas garumā, ieguvu arī lielāku interesi par ķermeni, kustību teātri un visu to, ko ar to var panākt.

Viena no meitenēm/vadītājām šos treniņus izpilda un atkārto katru dienu pa kādām 2 stundām. Tas viss, lai panāktu absolūtu precizitāti un apziņu par katru mazāko kustību, ko izdari. Tā nu pēc garās sestdienas darbnīcas viņa aicināja ikvienu pievienoties treniņiem. Protams, izmantoju iespēju un jau pirmdien biju klāt. Tajā vakarā bijām 4 cilvēki. Trenējāmies, līdz vienā brīdī sākām improvizēt un tas noveda līdz tam, ka jau šonedēļ sākam darbu pie jauna uzveduma, ko laidīsim gaisā jau semestra beigās. Viņa vienkārši no malas sāka saskatīt, ka tur ir kaut kas vairāk par vienkāršām, mehāniskām kustībām un ka eksperimentējot ar mūziku, telpu, tempu, kustībām var radīt kaut ko foršu. Esmu pamatīgi un pozitīvi uzvilcies un nevaru vien sagaidīt, kad viss sāksies. Viss jau patiesībā ir sācies!

Ir vēl kaudzīte ar foršām un teātri saistītām lietām, bet par tām vairāk citreiz. Katrā ziņā, jūtos labi un iedvesma turpināt iesākto aug ar katru dienu. Man patīk!

Viens liels jaunums arī mūzikas lauciņā. Pie klausītājiem nonācis jauns džingliņš no manas puses. Par to vairāk lasi šeit – “Ups and Downs”. Tad jau tiekas vēlāk. Bučas, sazvanās! 😉