Ar katru dienu saule pie horizonta aizvien vairāk tuvojas rietumiem. Patīkami. Arī gaiss iesilst, jaka paliek mājās uz pakaramā un kājas ved pastaigā. Brīvdiena, pilsēta mudž un cilvēki piepilda saules pielietās ielas. Ar smaidu sejā šodien soļoju tam visam pa vidu. Tam visam pa virsu vēl mūzika un saulaini ritmi.
Biju ceļā uz jūras krastu, bet mani pa ceļam apstādināja rosīgais Malmes skeitparks, kas bija pilns ar adrenalīna mīļotājiem. Starp skeiteriem bija gan meitenes, gan mazi džekiņi, kuri augumā varētu būt puse no manis. Foršākais bija ieraudzīt to, ka gar skeitparku ar fotoaparātiem rokās staigāja vecāki. Protams, man uzreiz atgādināja manas BMX gaitas un pieredzi, atceroties kā vecāki trases malā cītīgi noraudzījās katru treniņu. Nebiju gan to iepriekš redzējis skeitparkos. Varbūt tas tikai šeit tā īpaši, tomēr ir prieks, ka sports vieno gan ģimenes, gan pašus mazos censoņus. Džekiņi slīpēja rampas, līdzjutēji vēroja, citi vienkārši sēdēja malā un baudīja skaisto dienu.
‘
Grūti saprast tos cilvēkus, kuri nemitīgi gaužas par to, cik slikti ir te, cik labi ir tur un cik ļoti viss neiet, lai gan patiesībā esmu pārliecināts, ka viņi nemaz nav pacentušies atvērt acis, izlikt akcentus uz pozitīvo un novērtēt to, kas viņiem ir. Liekas, ka tur maisās tikai tādas šauras un aprobežotas domas. Nesaprotu cik ilgi tad tā var dzīvot. Pašiem taču tikai grūtāk, mūžīgi kultivējot vienu un to pašu negācijām pilno attieksmi. Saki, kurai ugunij vairāk malku piemetīsi, tā arī lielāka augs. Katru rītu pamostoties, Tev ir dota iespēja izvēlēties un piedzīvot tieši tādu dienu, kādu pats vēlēsies.
Kristaps stāsta 