Augšup!

Ar katru dienu atrodas aizvien jauni puzles gabaliņi, kas lēnām un jauki atrod savu vietu kopējā bildē, līdz ar to arī gala iznākums un mērķis sāk kļūt aizvien skaidrāks un saprotamāks. Esmu uz viļņa. Viens mirklis pēc otra. Vecai iedvesmai seko jauna. Turu prātu un rokas plaši atvērtas un uzņemu visu, kam pie manis jānonāk. Viens pakāpiens pēc otra un es dodos augšup! (:

Nedaudz par notiekošo.. Pagājušo sestdien notika Odina teātra dardnīca, ko vadīja 2 maģistra studentes, kuras pašas piedalījušās vasaras nometnē kopā ar pašu Odina teātra dibinātāju Eugenio Barba un vēl daudziem iedvesmojošiem teātra praktiķiem. Tad nu bija iespēja vienu dienu izbaudīt un ‘nogaršot’, kas tad tas ir par fruktiņu. Principā jau ļoti fizisks teātris un aktivitātes. Darbnīca ilga 7 stundas, kuru laikā tika iziets cauri dažādām treniņu metodēm, kustībām un fiziskām aktivitātēm. Ļoti grūti, nogurdinoši, brīžiem pat mokoši, tomēr ļoti enerģiski un iedvesmojoši. Apzināt savu ķermeni, katru tā muskuli un beigu beigās, uz ko tad tas ir spējīgs. Pavērt durvis un atklāt to milzīgo potenciālu, kas ir iekšā katrā no mums. Savā ziņā ļoti apgaismojoši. Bez lielām muskuļu sāpēm vēl visas nākamās dienas garumā, ieguvu arī lielāku interesi par ķermeni, kustību teātri un visu to, ko ar to var panākt.

Viena no meitenēm/vadītājām šos treniņus izpilda un atkārto katru dienu pa kādām 2 stundām. Tas viss, lai panāktu absolūtu precizitāti un apziņu par katru mazāko kustību, ko izdari. Tā nu pēc garās sestdienas darbnīcas viņa aicināja ikvienu pievienoties treniņiem. Protams, izmantoju iespēju un jau pirmdien biju klāt. Tajā vakarā bijām 4 cilvēki. Trenējāmies, līdz vienā brīdī sākām improvizēt un tas noveda līdz tam, ka jau šonedēļ sākam darbu pie jauna uzveduma, ko laidīsim gaisā jau semestra beigās. Viņa vienkārši no malas sāka saskatīt, ka tur ir kaut kas vairāk par vienkāršām, mehāniskām kustībām un ka eksperimentējot ar mūziku, telpu, tempu, kustībām var radīt kaut ko foršu. Esmu pamatīgi un pozitīvi uzvilcies un nevaru vien sagaidīt, kad viss sāksies. Viss jau patiesībā ir sācies!

Ir vēl kaudzīte ar foršām un teātri saistītām lietām, bet par tām vairāk citreiz. Katrā ziņā, jūtos labi un iedvesma turpināt iesākto aug ar katru dienu. Man patīk!

Viens liels jaunums arī mūzikas lauciņā. Pie klausītājiem nonācis jauns džingliņš no manas puses. Par to vairāk lasi šeit – “Ups and Downs”. Tad jau tiekas vēlāk. Bučas, sazvanās! 😉

ceļ gaisā

"baby don't worry it's a good disease"

Smaidi

“Neiznieko laiku,

raizēdamies un prātodams

par nākotni. Tā noteikti

pienāks – un pavisam drīz.

Tā vietā labāk izslien

zodu, uzauj ceļakurpes

un dodies, kurp Tava

sirdsbalss ved. Kaut vai

līdz pasaules galam.”

 

Paldies! (:

Otrdienu vakari

Nu jau vairāk kā mēnesi mani otrdienu vakari tiek piepildīti ar akustiku, svecēm, siltu atmosfēru, sarunām, cilvēkiem un mūziku. Katru nedēļu krogā “Coopers” cilvēki pulcējas uz akustisko sesiju. Aicināts ir jebkurš. Tur var satikt dažādus cilvēkus, sākot no pirmā kursa studentiem līdz pat vecāka gada gājuma blūzistiem. Tomēr viņus visus vieno kaislība uz mūziku. Arī es ar lielāko prieku esmu viens no šo vakaru dalībniekiem. Un tur parasti notiek tā, ka sanāk gan klausītāji, gan spēlēt gribētāji un ļaujās mūzikas vilnim. Spēlētāji katrs ir sagatavojuši pāris dziesmas. Un tad nu iet uz riņķi un katrs pa dziesmai. Ir ļoti krāsaini. Var dzirdēt britu folkdziesmas, country, 80-to hitus, orģināldziesmas, ko sarakstījuši paši mūziķi un vēl un vēl.

Te ieskats otrdienas vakaru sajūtās.

Un šis ir viens no maniem jaunākajiem džingliņiem. Patiesībā jau nav pilnībā mans. Teksta autore – Lauma. Paldies viņai par lieliskajiem vārdiem, kas rosināja mani uz tādu pozitīvi regejīgu melodiju.

Par draugiem un par mirkļiem, ko ar tiem kopā dalām. (:

No rītiņa agrumā!

Labrīt! Pirmdienas rīts sācies neplānoti agri. Jau 7:30 visus koju iemītniekus modināja jaukās ugunskrēka signalizācijas skaņas. Viltus trauksme treniņu nolūkos. Tā nu, cik vien ātri spēdami, samiegojušies studenti pulcējās šajā agrajā rīta stundā, kad saule jau rēgojās pie horizonta. Neplānoti agri, bet nu esmu jau augšā. Lai arī iepriekšējā vakarā pamanījos aizsēdēties nomodā līdz 2:00, nolēmu gultā atpakaļ nelīst. Tā vietā uzrakstu jums.

Jau nedēļa kopš studiju sākuma pagājusi. Un droši varu teikt, ka ir un būs interesanti. Tēmas, kurās iepriekš nebiju tik ļoti iedziļinājies, tagad tiks pārcilātas visai bieži. Teātris, skatuve, cilvēks, kustība, vēsture. Un tam pa virsu vēl izglītības sistēma Anglijā un Velsā. Daudz jauna, kas liecina par jauniem izaicinājumiem. Un par izaicinājumiem un jaunumiem runājot.. Aizvadītajā nogalē sāku ceļu pretī vienam no saviem sapņiem – sērfošanai! Tā kā šajā universitātē sporta klubs ir bez maz vai katrā sporta veidā, arī sērfošanas entuziasti biksēs nesēž. Arī es tagad viņu pulciņā. Sestdien tad visiem gribētājiem bija iespēja tikt pie profesionālas sērfošanas mācību stundas.

No rīta tad sēdāmies autobusā, lai dotos ziemeļu virzienā uz netālo Borth pilsētiņu, kur tad ir sastopami sērfošanas cienīgi viļņi. Sajūsma mani neatstāja visas dienas garumā. Lai gan pirmajā brīdī likās, ka būs sasodīti auksti, hidrotērpi un kāds saules stars par aukstumu nemaz nelika domāt. Bija ideāli. Un pati sērfošana – perfekti! Nē, es nesaku, ka man viss sanāca perfekti. Nebūt ne. Bet sajūta gan! Lieliska! Tas mirklis, kad noķer vilni un tas tevi sāk ātrumā nest uz priekšu, ir neaprakstāms. Beigās pat pamanījos uz īsu brīdi piecelties kājās. Tie prieki gan parasti beidzās pāris metrus tālāk,  bet tomēr.. Āķis lūpā. Es tur atgriezīšos. Pavisam noteikti.